03.07.2010
Tad nu ierodos ar policijas kortežu mazā budistu pilsētiņā Langmuxi...Tā ir maza pilsētiņa uz Gansu un Sichuanas provinces robežas. Pati pilsēta sāk pamazām pārvērsties Ķīnas "skaistajā" arhitektūrā, bet ir viena īpašība, skaistie kalni un pļavas apkārt un Budistu klosteris....tad nu tieši uz klosteri arī dodos...Arī šeit man pretī ir kase, bet nu kases mani sen jau nebaida, un izmantojis pāris viltības, tieku bez biļetes iekšā...Dodos augšā kalnā tuvāk klosteru kompleksiem...Laiks ir jau ap plkst.18.00 un šajā laikā mūki sāk doties uz galveno lūgšanās vietu, kur notiks lūgšanu ceremonija. Mūki lēnām dodas no savām mājiņām uz klosteri, kur iesēžas lotosa pozās un sāk lēnām iegrimts lūgšanu procesā....es apsēžos netālu un vēroju...pavisam drīz arī atnāk divi galvenie ar lielām cepurēm uz galvas , un sāk sekot līdzi citiem lūdzoties.... bet jaunie mūki, protams, vēl ir draiski un lūgties īpaši negrib, kāds pamētājas ar akmeņiem. Sākam arī mirkšķināties acīm un jokoties es ar viņiem tā jautri pasēdējis dodos meklēt, kur šodien palikt pa nakti, jo nakts ātri tuvojas un jau ap 20.00 būs ļoti tumšs, tā kā manā īpašumā ir tikai kādas 60min laika.
Manu skatu un prātu jau no ierašanās piesaistīja klosteris, kas stāvēja maliņā no visa pārejā klosteru kompleksa un kas atrodas pašā kalna virsotnē...arī tagad sākot meklēt savu guļvietu es atkal pavēru savu skatu uz augšu un tur viņš bija. Kaut kas neprātīgi mani vilka tam klāt un teica tev jāuziet tur augšā. Laikam griba redzēt ko citu, vai kāda zemapziņa...Tad nu arī tur devos, šķērsojot citas mazākas būves, satiekot pa ceļam dažus svētceļotājus, kas mēro ceļu apkārt klosteru kompleksam...Beidzot es atrodu mazu aizaugušu taciņu starp krūmiem, kas ved augšā, pa to arī dodos. Pēc neilga laika sasniedzu pašu augstāko klosteri, kas stāv nostatus it kā pats par sevi runājot es esmu vientuļnieks un pie manis nevajag nākt, bet kas taj pašā laikā apbalvo katru, kas ir gatavs uzkāpt viņa un paskatīties uz visu pilsētu no augšas...Uzkāpjot es nopētu apkārtni un saprotu, ka šī ir arī ideāla vieta kur izlikt telti...bet tad es sajūtu kādi patīkamu aromātu...gaļas kas mani ved tuvāk atvērtajam logam, kurā sēž divi mūki un 3 jauni puiši, noteikti viņu audzēkņi...viņi ēd, ķīniešu valodā - baozi, kas ir lieli pelmeņi ...tuvojoties logam man rodas plāns, kā sapazīties...tad nu sāku ar to, ka sasveicinos un jautāju vai varētu te viņu tuvumā uzstādīt telti...vēlāk vienkārši pastāstu par sevi....un saruna sāk rosīties, un pavisam drīz seko manis tik ļoti gaidītais aicinājums uz vakariņām .... nu jau esmu klostera mazajā virtuvītē, kur visi draudzīgi sasēžamies uz grīdas...sākumā gan mani nosēdina uz krēsla, bet es ātri ieņemu vietu uz paklājiņa uz grīdas, arī sakrustojis kājas un sāku ēst pelmeņus ar aso mērci. Un te piepildās mans sapnis, es tā gribēju padzert tibetiešu tēju, tieši tibetiešu klosteri, ar budistu mūkiem, un protams, ka man piedāvā šo tēju tas ir kaifs...mēs sēžam, ārā sāk krēslot, krūzes ir silta tēja, kuras tvaiki lēnām ceļas augšā pretī gaismai...pa atvērto logu iekšā lido naktstauriņi un aiz loga rūts pavērās nedomājams skats uz klosteru jumtiem, torņu galiem un apbrīnojamo dabu apkārt...apkārt gandrīz nav ne skaņas, tikai dažreiz ierejas viens no klostera suņiem, vai klusumu pārtrauc manu apkārt esošo mūku noskaitītas mantras, vai arī mūsu saruna, vai arī klusa pavisam veca suņa (18gadi, kas ir 120 gadi aptuveni cilvēka mūžā) klusais vaids un pārvelšanās uz otro sānu tā paiet vakars un sākas nakts...un es jautāju vai varētu šodien palikt kopā ar viņiem, uz ko skan patīkamā atbilde Jā mēs iekārtojamies, man iedot tepiķus ko paklāt uz grīdas, un šodien pa nakti es palikšu tai pašā klostera virtuvītē... Vēl pirms gulētiešanas mani uzciena ar yaku tādu, ka biezpienu, krējuma savienojumu, laikam ilgi neēdis piena produktus mans organisms atgrūž savādo ēdienu 5min laikā bet toties kuņģis gan sāk labi strādāt ....
visi dodas gulēt tikai viens mūks paliek ar mani un es sēžu klusumā kopā ar viņu, kamēr viņš skaita nakts lūgšanu, arī es to daru. Budists un pareizticīgais satikās vienā vietā. Un mēs abi skaitām lūgšanu. Budists šodien palīdzēja pareizticīgajam, un nebija nekāda naida, bija tikai mīlestība un prieks palīdzēt, jo abas reliģijas māca būt labiem, tāpat kā dienu atpakaļ musulmanis palīdzēja man... Rodas dažādas pārdomas šobrīd...bet tad jau jāiet gulēt...palieku istabā kopā ar veco sunīti, kas sākumā kautrējas, bet izslēdzoties gaismai, iekārtojas manās kājas un mēs kopā aizmiegam, lai sagaidītu nākamo dienu
Комментариев нет:
Отправить комментарий