Un tā beidzot sāku stāstīt par savu ceļojumu apkārt Ķīnai, kas ilga 23 dienas un sākas tieši 30. Jūnijā plkst.: 16.00. Šajā ceļojumā tikai izmantots tikai stops, netika pirktas biļetes ne uz vienu transportu, un ir tika izbrauktas 12 provinces, 8000km, satikti satriecoši cilvēki, iepazīts slavenākais Tibetiešu mūziķis, būts mežonīgās vietās, dzirdēti leoparda rēcieni kādu 400m attālumā, iekarots 5000m augsts kalns, bēgts no policijas un draudzīgi braukts ar policiju un vēl, vēl un vēl....bet to visu stāstīšu mazos stāstos, jo savādāk sanāks viens liels penteris tad nu kā tas viss sākas...
30.06.2010
Beidzot pienāca pēdējā mana darba diena Ķīnā un izdomāju, ka man gribas doties savā ceļojumā tieši jau šodien, nevis kā pēc pareizajiem ticējumiem, ka rīts ir gudrāks par vakaru, tomēr es izdomāju, ka ticējumiem neticu, es izvēlējos vakaru....
Sākumā protams bija atvadas no seniem draugiem, no audzēkņiem un vēl citiem foršiem cilvēkiem...tā mazliet bēdīgs atvadoties devos ceļā...Šodien tika saprasts vēl vairāk, ka mīlestība ne vienmēr ir uti puti, ka ne vienmēr tā tiek izrādīta, kā mums šķiet pareizi...Ne velti ir viens labs teiciens, ja tev liekas, ka kāds tevi nemīl, tas nenozīmē, ka viņš nemīl tevi ar visu sirdi...Jo vienā no savām darba vietām bērnudārzā, puisītis, kas it kā likās, tāds baigas razbajnieks, bija tas, kurš uzreiz saprata, ka es dodos prom uz pavisam, un sāka ļoti raudāt, saprotot, ka mani neredzēs...
Tad nu atvadoties no visiem, redzot asaras citu acīs, pašam kļūst mazliet bēdīgi, bet tikai mazliet, laikam neesmu no tādiem cilvēkiem, kas ilgi skumst par kaut ko, jo zinu, ka arī tālāk būs kas super, un vienmēr varēs arī atgriezties un satikties...
Tad nu tomēr mazliet sirdī ar bēdīgumu un pārdomām dodos ceļā. Ir jau vakars plkst.: 18.00, kas labam stopam dot aptuveni 2 stundas laika tikai. Tad nu ir prasmīgi tās jāizmanto, bet šodien iet ne visai. Tomēr pamazām ķeru mašīnas, visas brauc uz maziem attālumiem, bet es neraudu, bet pārliecinoši ticu savām spējām un veiksmei un dodos uz priekšu...Kā jau pēc tradīcijas, ceļā uz Shandong provinces galvaspilsētu es nostopēju autobusu, arī šoreiz tas nav izņēmums...Braucu mierīgi autobusā un zinu, ka jau vismaz 300km šodien būšu nobraucis, bet man atkal veicās...Pieturam uz mazu atpūtu un savākt vēl citus cilvēkus benzīntankā, un šeit redzu vēl vienu autobusu, kas brauc man tieši pa ceļam un varētu aizvest līdz pilsētai Luoyang, kas atrodas vēl 580 km tālāk, un tas arī nozīmētu, ka varētu visu nakti pavadīt autobusā...Un protams, ka Pāvels visu sarunā un nostopē atkal autobusu... Vēl joprojām jūtos, tā īpaši nejūtot ceļojuma azartu, bet viss mainās, kad autobusa šoferi interesanto ceļotāju uzaicina uz vēlām vakariņām, un uzcienā ar vietējo aso uzlējumu un arī garšīgiem ķīniešu ēdieniem...tad nu pēc šī es sāku atkal just ceļojuma azartu....Šis laikam ir moments, kad mans ceļojums pa īstam var sākties...
01.07.2010
Tad nu 5.30 es izkāpju no autobusa uz lielceļa un atkal sākas stops...Šoreiz atkal jāpagaida mazliet ilgāk, jo agri no rīta ķīnieši arī baidās stāties...Bet nu mašīna tomēr noķerta un ļoti veiksmīga līdz pašai Xian, kas ir vēl 400km uz priekšu. Liekas šodien arī varētu tikt līdz Lanzhou, jo ceļš ir labs, mašīnu nav daudz, un braucam ļoti ātri...Bet uz ceļa parādās korķis, pirmkārt dēļ, tā ka uz visiem ceļiem remonti vasaras laikā Ķīnā, otrkārt jo notikusi kaut kāda avārija, tad nu 4 stundas stāvam vienkārši nekustoties, mēģinām apbraukt, bet tur tas pats...Gribas tikai lamāties...tā nu 4 stundas vēlāk, jau uz vakara pusi tikai esmu izkāpis no mašīnas un esmu pie Xian, uz lielceļa, kas ved uz Lanzhou, uzreiz ātri noķeru mašīnu kādus 100km uz priekšu, izrādās šis jaunais pāris arī sēdēja korķī...tad atkal ātri noķeru vienu mašīnu līdz Baoji...Laiks jau ir ap plkst.: 19.30, kas nozīmē, ka pēc 30min paliks tumšs un ļoti grūti stopējams, it īpaši, ka ceļu remontē un tikai viena josla vienā virzienā, kas nozīmē, ka ir ļoti slikti stopēt...Tad nu mašīna, kas brauc līdz Baoji, ir kā zīme, ka jābrauc ciemos pie Latviešu draugiem, kas dzīvo šajā pilsētiņā. Tiek sazvanīts, saorganizēts un tiek nolemts braukt ciemos un pavadīt foršu vakaru.
Vakars tiešām izrādās ļoti foršs, sākumā satiekamies ar Tomu un Elīnu tad ejam iepirkties, kur tiek iepirkts alus, vistas fileja, un neatceros vai bija vēl kas (neatcerēšanas iemesls, nav izdzertais alus daudzums ), tad nu veikalā protams rodas problēmas ar gaļas cenām, tiek saukti palīga svarīgāki pārdevēji un man protams ir jāsasmīdina ķīniešu kolektīvs, saucot arī skaļā balsī galveno pārdevēju...
Bet nu beigās viss ir sapirkts un dodamies pasēdēt parkā, iedzert ķīniešu alu un patērzēt, par Ķīnu, par dzīvi ārpus Latvijas, ķīniešiem, latviešiem utt. Tad sātīgas vakariņas ar kartupeļu biezputru (paldies Tomam), kaut kāda multene par pūķa pieradināšanu fonā un vēl foršas sarunas līdz vēlai naktij...(Paldies Tom un Elīna par foršo vakaru...)
Pēc tā visa atvadas, jo rīt agri no rīta jau dodos prom un vairs Tomu ar Elīnu nesatikšu...
Agri no rīta pamostos, apēdu gabalu kūkas, un tomātus ar kaut ko, sakravāju mantas, sagatavoju kaut kādu apsveikumu Tomam dzimene (vēlreiz Apsveicu). Man vienmēr sanāk atbraukt pie kāda uz svētkiem to nezinot un protams, ka bez dāvanas....Sorry
Tad nu paēdis dodos atkal uz lielceļa...Negribas doties caur galvenajiem vārtiem, tāpēc maskējos un dodos garām sētai un tad rāpjos augšā pa tilta malu uz lielceļa, arī te tomēr man kliedz pakaļ, ka nevajag tur iet, tur ir bīstami, kas patiesībā tā arī ir, jo ceļu vēl remontē un katrā virziena tikai viena josla un nav gandrīz kur normāli iet, bet vai tad bīstamība mani aptur...dodos tik tālāk un noķeru beigu beigās lielu mašīnu līdz TianShui, tad vēl vienu vēl kādus 100km uz priekšu, un tad arī beigu beigās līdz Lanzhou...Aiz loga skaistie skati, persiku koki, pilni persiku un vēl un vēl daudz daudz skaistuma...Bet par to visu rīt...Turpinājuma satikšos ar musulmaņu šoferi, kas aizvedīs mani pamestā laukā prom no civilizācijas uz Mošeju pilnu ar musulmaņiem, nakts musulmaņu pilsētā un bēgšana no šīs pilsētās un vēl daudz kas cits....ceļojums tikai sākas....
PS
Bildes sāksies vēlāk
Комментариев нет:
Отправить комментарий